Kalcija karbonāts uz betona izstrādājumiem ir reti gaidīts, tomēr izsālījumu izdalīšanās uz bruģakmens virsmas ir pilnīgi dabisks process. Par to, kā un kāpēc veidojas izsālījumi un vai iespējams tos novērst, skaidro Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Kompozītmateriālu laboratorijas vecākā pētniece Jurgita Malaiškiene.
Kas ir kalcija karbonāts, kā tas veidojas un kāpēc rodas?
Uz betona izstrādājuma virsmas, kas izgatavoti no cementa materiāliem, bieži rodas balts kalcija karbonāts (ķīmiskā formula CaCO3), taču var veidoties arī citi sāļi.
Kad cements nonāk saskarē ar ūdeni, tas veido kalcija hidroksīdu Ca(OH)2 un citus minerālus, kas palīdz materiālam kļūt cietākam. Kalcija hidroksīds, kas veido aptuveni 20% no cementa, visvairāk šķīst ūdenī, un, kad šis savienojums migrē un saskaras ar ogļskābo gāzi (CO2) gaisā, tas veido baltas nogulsnes, ko sauc par kalcija karbonātu. Tas var veidoties gan sākuma periodā, kad produkti vēl tiek tikai uzglabāti, gan vēlākos periodos – pēc 6 mēnešiem vai pat vairākiem gadiem.
Intensīvāka kalcija karbonāta veidošanās tiek novērota, ja cementa materiāli tiek pakļauti ūdens iedarbībai, kas izskalo kalcija hidroksīdu uz materiāla virsmas.
Vai ir iespējams izvairīties no šī procesa? Vai ir pieejami instrumenti/materiāli, lai apturētu izsālījumu izdalīšanos?
Nekaitīgais karbonizācijas process ir nenovēršams, jo jebkurā gadījumā betona izstrādājumos esošais cementa materiāls nonāks saskarē ar gaisā esošu CO2. Lai samazinātu izsālījumu izdalīšanos, betona izstrādājumu virsmu varētu pārklāt ar biezinošu un mitrumizturīgu pārklājumu, dažkārt izmantojot impregnēšanas paņēmienus utt. Taču pārklāšana ir iespējama tikai pēc ilgāka laika perioda, kad virspusē vairs nav izdalījušies sāļi. Visā pasaulē intensīvi tiek veikti pētījumi šajā jomā, lai rastu optimālus, izmaksu ziņā efektīvus risinājumus, katram atsevišķam gadījumam.
Kādi apstākļi paātrina izsālījumu izdalīšanos?
Vairāk kalcija karbonāta veidosies uz cementa virsmām, kas ir cikliski pakļautas ūdens iedarbībai vai tiek izmantotas mitrās, ēnainās vietās. Bet jāatgādina, ka kalcija karbonāta nogulsnes nepasliktina produktu veiktspēju normālos lietošanas apstākļos un laika gaitā izzudīs.
Produkti ir iegādāti rudenī, ziemā glabāti iepakojumā un pavasarī lielākā daļa ir notraipīti ar izsālījumiem, kāpēc?
Pirmajās nedēļās pēc ražošanas cementa materiāliem vēl notiek intensīvi hidratācijas procesi mitrā vidē. Mitruma iztvaikošana no cementa izstrādājuma un kalcija hidroksīda migrācija izraisa nevienmērīgu kalcija karbonāta veidošanos uz virsmas, kā arī var izraisīt citu sulfātu vai hlorīdu sāļu veidošanos. Reakcija ir intensīvāka mitrākā un tumšākā periodā, un zinātnieki ir atklājuši, ka ziemas periodā CO2 saturs gaisā ir lielāks.
Vai ir kāds veids, kā izskaust šos traipus?
Vienkāršākais veids ir nedarīt neko, jo laika gaitā traipi izbalēs, taču tas var ilgt vairākus gadus. Šādus traipus var tīrīt sausā veidā ar vidēji cietu slotu, un nevajadzētu izmantot cietas slotas, kas var sabojāt izstrādājuma virsmu. Kad virsma ir pēc iespējas rūpīgāk noslaucīta, atlikušos putekļus var nomazgāt ar maigu ūdens strūklu. Taču šāda tīrīšana var vēl vairāk pastiprināt kalcija karbonāta veidošanos, taču reakcijas būs ātrākas un krāsošanās ar laiku beigsies. Nav ieteicams tīrīt radušos baltos traipus ar ķīmiskiem tīrīšanas līdzekļiem vai ar ļoti spēcīgu ūdens strūklu, jo sāļu veidošanās neapstāsies un šāda tīrīšana var sabojāt produkta virsmu un izraisīt jaunu bojājumu veidošanos dažādās krāsās. Visbeidzot jāpiemin, ka gadījumā, ja betona izstrādājumu īpašnieks nolemj veikt balto plankumu tīrīšanu (piem., ar skābes tīrīšanas līdzekli), tas vispirms ir jāveic nelielā izstrādājumu laukumā, lai nerastos nevēlamas reakcijas betona virsmā un viss pārklājums nav bojāts.
