Ietvju apmales.
Ja vēlaties, lai ietves segums būtu ilgmūžīgs, nepietiek tikai ar bruģakmeņu ieklāšanu – viss ietves segums ir jāierāmē ar apmalēm. Kādam nolūkam kalpo apmales, kāda ir to funkcija un kā tās veicina bruģa estētisko izskatu un tehniskās prasības?
Nozīmīgs bruģa akcents
Ikvienam, kurš strādā ar bruģakmeņiem, bruģa laukuma “ierāmēšana” ar apmalēm šķiet pašsaprotama, un tam ir vairāki iemesli – daži no tiem ir saistīti ar tehniskajiem parametriem, citi – ar pagalma vai laukuma estētisko izskatu un dizainu.
Pirmkārt, ietvju apmales ir neaizstājamas un ļoti svarīgas, lai bruģētu pat šķietami tikai gājējiem paredzētas vietas, piemēram, ietves. Lai gan bruģakmeņi ir patiešām ļoti izturīgs produkts, ja tie nav pienācīgi nostiprināti, tie ar laiku izkustēsies. Automašīnas bieži pārbrauc pāri bruģa malām, un šaurās pilsētas vietās to dara pat tādi smagie transportlīdzekļi kā atkritumu mašīnas un kravas automašīnas. Lai gan ietves ir noturīgas pret mehānisku triecienu, ar laiku ietves malas tiek nobīdītas un zaudē savu strukturālo izturību. Šādi bruģakmeņi sāk drupt un plaisāt, un to spraugās var iekļūt atkritumi, sēklas un nevēlama veģetācija, tāpēc tās pakāpeniski zaudē savu estētisko izskatu.
Betona apmales jāizmanto pa visu ietves perimetru. Kā minēts iepriekš, tas padara bruģi ārkārtīgi izturīgu un padara gandrīz neiespējamu mehānisku triecienu un tā strukturālās integritātes sagraušanu. Šāds bruģis tā īpašniekiem kalpos ilgi.
Ietvju apmales – galvenās uzstādīšanas kļūdas
Savā praksē speciālisti norāda, ka saskaras ar vairākām bieži sastopamām kļūdām:
- Pēc bruģa ieklāšanas perimetru nepabeidz ar apmalēm, bet gan vienkārši “saliek” bruģi vienu pie otra. Šādā gadījumā, pēc ekspertu domām, pastāv risks, ka bruģakmeņi tiks izstumti uz sāniem un ka, mainoties gadalaikiem, šuves pārmērīgi izplešas.
- Tikpat svarīgi kā kvalitatīvi izstrādājumi ir tas, lai tie tiktu uzstādīti atbilstoši tehnoloģiskajām prasībām. Tikai tad, pēc ekspertu domām, tie pildīs savu galveno funkciju. Vairāk par to var izlasīt šeit.
- Ietvju apmales vai apšuvuma nobīdes izraisa temperatūras svārstības un mehāniskās slodzes. Lai novērstu betona apmales malu plaisāšanu eksperti iesaka tos uzstādīt ar 3-5 mm atstarpēm. Tās jāatstāj neaizpildītas vai pēc vajadzības jāaizpilda ar elastīgu materiālu.
- Svarīgākais bruģakmens ieklāšanas noteikums ir tāds, ka bruģakmeni nedrīkst ieklāt tieši uz zemes. Vispirms ir jānorok zemes kārta, pēc tam jāuzber smilts vai šķembu slānis.
Eksperti arī uzsver, ka uz uzstādītās pamatnes, kur atrodas apmales, jāieklāj vismaz C 12/15 klases betons. Betona pamatne jāierīko divās kārtās, no kurām katra ir atsevišķi blietēta vai vibrēta, un tai jābūt stingrai. Uz sablīvētās betona pamatnes pirms betona līmēšanas uzsākšanas jāuzstāda apmales. Lai nodrošinātu stabilitāti, izstrādājuma aizmugurē jānodrošina vismaz 10 cm biezums. Ieteicamais platums virs balsta nedrīkst būt mazāks par 15 cm.
Vai betona apmales ir dārgs ieguldījums? Pēc ekspertu domām, izmaksas lielā mērā ir atkarīgas no teritorijas konfigurācijas, apmēra, vai apmales ir jānoapaļo vai jāgriež, bet vissvarīgākais ir tas, ka tikai kvalitatīvi materiāli un profesionāli veikts darbs var garantēt vēlamo rezultātu. Patiesībā var piemērot veco teicienu, ka “skopais par to pašu maksā divreiz”. Betona apmales palīdz ietvei saglabāt ne tikai tās strukturālo izturību, bet arī labu izskatu.
